4 soļi, kā nogaršot vīnu un attīstīt savas garšas kārpiņas

Iemācieties nogaršot vīnu, sekojot šie četriem vienkāršajiem soļiem. Tos izmanto vīnziņi, lai attīstītu savu garšas izjūtu un veicinātu savas spējas atsaukt atmiņā vīnu veidus. Lai gan šo metodi izmanto profesionāļi, patiesībā to ir diezgan vienkārši izprast un tā var jebkuram palīdzēt uzlabot vīna garšas izjūtu. Jebkurš spēj nogaršot vīnu, viss, kas nepieciešams – vīna glāze un fokusslarge.

  1. Aplūkojiet

Izpētiet vīna krāsu, caurspīdīgumu un viskozitāti (staipīgumu vai plūšanu). Šim solim nav nepieciešams veltīt vairāk par 5 sekundēm. Ļoti daudz informācijas par vīnu ir slēpta tā izskatā, bet, ja vien nenotiek aklā vīna degustēšana, lielāko daļu šīs informācijas iespējams uzzināt arī no pudeles (t.i., tur minēts vīna ražošanas gads, alkohola daudzums un vīnogu suga).

  1. Pasmaržojiet

Kad pirmoreiz pasmaržojiet vīnu, koncentrējieties no lielākām kategorijām uz mazākām. Vai vīnā ir augļu garšas? Vispirms domājiet par plašākām kategorijām – citrusaugļiem, dārza augļiem vai tropiskiem augļiem baltajos vīnos vai sarkanajiem augļiem, zilajiem augļiem vai tumšajiem augļiem sarkanajos vīnos. Pārāk liela iedziļināšanās vai vienas konkrētas smaržas meklējumi var radīt aizkaitinājumu. Vispārīgi runājot, iespējams vīna smaržu iedalīt trīs galvenajās kategorijās:

  • Primārais aromāts rodas no vīnogām, tajā var ietilpt augļu, augu vai ziedu notis.
  • Sekundārais aromāts rodas no vīna ražošanas veida. Visbiežākie aromāti ir radušies no rauga un ir visvieglāk pamanāmi baltajos vīnos – tie ir siera miziņas, riekstu miziņas (mandeļu, zemesriekstu) vai alus aromāti.
  • Terciārais aromāts tiek iegūts no nogatavināšanas, parasti pudelē, bet dažkārt arī ozolkoka mucās. Šie aromāti parasti ir sātīgi un intensīvi: apcepti rieksti, ēdienu garšvielas, vaniļa, rudens lapas, veca tabaka, apstrādāta āda vai sēnes.
  1. Pagaršojiet

Garša ir tas, kā izmantojam savas mēles, lai novērtētu vīnu, bet izmaiņas uzreiz pēc vīna norīšanas novērojamas arī aromātā, jo tas tiek saņemts no deguna otras puses.

Garša: mūsu mēles var izšķirt sāļu, skābu, saldu vai rūgtu garšu. Visiem vīniem būs kaut kādas intensitātes skābums, jo vīnogām no dabas ir kaut kāds skābums, bet tas atšķiras atkarībā no klimata un vīnogu tipa. Daži vīnu veidi ir pazīstami ar to rūgtumu (piemēram, Pinot Grigio), un tas parādās kā viegla, patīkama garša, kas atgādina toniku. Dažiem baltajiem galda vīniem ir saglabāta daļa no vīnogu cukura, un tas rada papildus saldumu. Taču saldumu nekad nav iespējams noteikt ar smaržu – to var izdarīt tikai ar garšu. Sāļa piegarša eksistē tikai ļoti retiem vīniem, taču vispār ir iespējams atrast sarkano vai balto vīnu ar sāļām notīm.

Tekstūra: mēle var ‘pieskarties’ vīnam un uztvert tā tekstūru. Vīna tekstūra ir saistīta ar vairākiem faktoriem, bet gandrīz vienmēr izteiktāka tekstūra būs ilgāk nogatavinātā vīnā ar vairāk alkohola. Etanols piešķir vīnam tekstūru, jo uztveram to kā ‘bagātīgāku’ sajūtu nekā ūdeni. Tāpat ar mēli iespējams uztvert tanīnus, kas ir sarkanajos vīnos novērojamā smilšpapīra vai mēles nospiešanas sausā sajūta.

Ilgums: Vīna garša ir atkarīga arī no laika – tai ir sākuma garša, vidējā garša un nobeigums. Cik ilgs laiks nepieciešams, līdz vairs nejūtat vīna garšu?

  1. Noslēgums

Vai vīns garšoja līdzsvaroti vai nelīdzsvaroti (pārāk skābs, pārāk alkoholisks, ar pārāk daudz tanīniem)? Vai jums tas garšoja? Vai šis vīns bija īpašs? Varbūt garlaicīgs un viegli aizmirstams? Vai bija kādas īpašas iezīmes, kas radīja iespaidu par vīnu?

 

Seši noderīgi vīna degustēšanas padomi

  1. 1. Novērst ‘vīna’ smaržu: dažkārt ir grūti novērst domas no vīna smaržas. Laba metode ir pārmaiņus veikt mazas, īsas ieelpas un lēnas, garas ieelpas.

2. Iemācieties virpināt vīna glāzi: vīna saskalošana palielina smaržas daudzumu, kas izdalās galā.

3. Degustācijas laikā atklājiet vairāk garšu: centieties iedzert lielāku vīna malku, kam seko vairāki mazāki malki, lai būtu iespējams izolēt un izcelt konkrētas garšas. Katrā brīdī koncentrējieties tikai uz vienu garšu. Vienmēr sāciet domāt ar plašām garšām un pārejiet uz konkrētākām, piemēram, no vispārīgā “tumši augļi” pārejiet uz konkrētāko “melnās plūmes, grauzdētas zīdkoka ogas, kazenes”.

4. Veiciniet savu degustācijas prasmju attīstību: vairāku vīnu salīdzināšana vienā un tajā pašā pasākumā palīdzēs jums ātrāk attīstīt savu garšas ideju. Tāpat tas padara vīna smaržas vieglāk uztveramas. Izmēģiniet vairākas garšas vietējā vīna bārā, iesaistieties vīna degustācijas grupā vai uzaiciniet draugus, lai reizē nogaršotu vairākus vīnus. Būsiet pārsteigts, cik daudz dažādības parādīsies!

5. Pārāk daudz smaržu? Neitralizējiet deguna izjūtas, paostot apakšdelmu.

6. Lai vieglāk būtu koncentrēties tieši uz vīna smaržu, ir ieteicams izvairīties no ‘ārējiem’ smaržu faktoriem kā, piemēram, lūpukrāsa, parfīms vai pat košļājamās gumijas lietošana pirms degustācijas.

 

Adaptēts no Winefolly